Kas ir homeopātiskā medicīna

Homeopātisko medicīnu jeb homeopātiju ieviesis Samuels Hānemanis 1796. gadā. Tā balstīta uz principu “līdzīgs ārstē līdzīgu” (similiasimilibuscurentur) – pārliecību, ka slimības izraisītājs, kas veselā cilvēkā izsauc noteiktus simptomus, var mazināt vai pat izskaust šādus simptomus slimniekos. Tādējādi homeopātija ir pseidozinātne, kuru neatbalsta mūsdienu medicīna. Turklāt ne visas slimības iespējams izārstēt ar homeopātijas palīdzību. Bieži pat homeopātijas iedarbību salīdzina ar placebo efektu – pacienta izveseļošanās seko pozitīvajām emocijām, nevis zāļu tiešajai iedarbībai uz organismu.

Tomēr homeopātija arī nav apšaubāms, kaut arī alternatīvs ārstniecības veids. Homeopātijas uzskatus par slimībām, cilvēka ķermeni un par to, kā iedarbojas zāles, veido plaši pētījumi bioloģijā, psiholoģijā un ķīmijā, kas veikti gadsimtos pēc tās rašanās.

Ārsti homeopāti parasti sāk ar pacienta slimības vēstures detalizētu analīzi, ieskaitot jautājumus par viņa fizisko, mentālo un emocionālo stāvokli un dzīves apstākļiem. Šo informāciju homeopāts cenšas iekļaut simptomu izpētē, saistot dažādas slimības izpausmes ar iepriekš minētajiem faktoriem. Tiek ņemta vērā pacienta patika vai nepatika ne vien pret pārtiku un iespējamajiem slimības izraisītājiem tās ietekmē, bet arī pret dzīvi kopumā. Bieži vien slimības izpausmes tiek mazinātas, ne vien izrakstot zāles, bet arī nomainot cilvēka nodarbes vai vidi. Homeopātiskā medicīna izmanto augu un dzīvnieku valsts produktus, kā arī minerālus un sintētiskas vielas. Zāļu lietošana parasti ir ilgstoša.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *