Samuel Hahnemann

Kristians Frīdrihs Samuels Hānemanis (1755-1843)

Renesanses ģēnijs, talantīgs lingvists un tulks, mediķis un farmācijas meistars, kurš vēsturē iegājis kā allopātijai alternatīvas medicīnas prakses – homeopātijas – dibinātājs.

Dzimis 1755. gada 10.aprīlī nabadzīga mākslinieka ģimenē Meisenē, Vācijā. Pēc skolas beigšanas nododas tulka un skolotāja darbam, jo pārvalda 10 dažādas valodas, bet vēlāk studē medicīnu Leipcigā un Vīnē, kā arī Erlangenes Universitātē, ko 1779.gadā absolvē ar izcilību.  Savu pirmo ārsta praksi atver 1781.gadā Mansfeldas ciematā Saksijā, kur apprecas ar Henrieti Kučleri, un laulībā dzimst 11 atvases. 1784. gadā Hānemanis pamet praksi un ar ģimeni daudzus gadus ceļo pa Vāciju, nododamies rakstiskiem pētījumiem medicīnā un ķīmijā, liekot pamatus homeopātijas tapšanai.

Hānemanis izteica revolucionārus spriedumus par sava laika medicīnu, būdams pārliecināts, ka tā nodara tikpat daudz laba, cik slikta. Viņš iestājās pret nepazīstamu pataloģiju ārstēšanu ar tikpat nepazīstamiem un neizpētītiem medikamentiem. Uz sevis testējot hinīnkoka mizas preparātu, Hānemanis atklāja, ka tas izsauc malārijai līdzīgus simptomus, kas ļāva secināt, ka ar preparātu, kas veselā indivīdā spēj izsaukt noteiktu simptomu kopumu, var ārstēt slimu indivīdu, kura slimībai ir līdzīgi simptomi. Tādējādi, princips līdzīgu ārstēt ar līdzīgu kļuva par jaunas medicīniskās pieejas pamattēzi, ko Hānemanis nosauca par homeopātiju.

1835.gadā Hānemanis pārceļas uz pastāvīgu dzīvi Parīzē, kur aktīvi turpina praktizēt un pētīt homeopātiju, uzstājoties ar lekcijām un publicējot savus darbus līdz pat savai nāves dienai. Hānemanis mirst 1843.gadā Parīzē 88 gadu vecumā, atstājot pasaulei savu mūža darbu un nenovērtējamas zināšanas.